Nakts pavēsa ar pāris grādiem plusā, pirms saullēkta neliela migliņa, bet nu jau diena iesilusi, saulē pat karsti, ravēju zemenes sauļošanās kostīmā :).
Vakarpusē mākoņi izklīda, vējš norima un kā balva - viens silts, burvīgs vakars. Arī odu vēl nav, tāpēc varēja sēdēt laukā un vērot sauli norietam, apaļo mēness ripu uzlecam un zvaigznes iemirdzamies.
Talkas dienā no rīta smidzināja, nedaudz pat sala rokas strādājot, bet vēlāk diena pamazām iesila un uz vakarpusi par bija tīri jauki, īpaši, kad iespīdējās saule. Šodien saullēktā +4, saulīte dūmakā, cerams, ka noskaidrosies. Šonakt atgriezies melnais mušķērājs, pagājušā gada būrītī iemitinājusies zilzīlīte, bet tā kā dārzā parādījies vēl viens jauns būrītis, tad tas tiek pamatīgi testēts.Savukārt egļu dzīvžogā ligzdiņu iekārtojis erickiņš, laikam vakar pārāk tuvu staigāju garām, jo tētis bija norūpējies un visu laiku uz mani bārās.
Karte rāda, ka arī Allažu pagastā bijis viens spēriens, bet es darbā nedzirdēju. Mākoņi gan visādu kalibru un krāsu apkārt staigā, kā arī ir auksts, nepatīkams vējš, bet līdz pusdienām nokrišņu nav bijis, pa laikam pat iespīdējusies saule. Ļoti priecājos par katru saules staru, cerot, ka paspēs kaut nedaudz iesilt plēves māja, kur podos no zemes degunus pabāzuši kabacīši.
Man plēves mājā pat neuzdīga, bet to es norakstu uz sēklas vecumu, jo tur, kur pašas iesējušās (pērnā vasarā viens salātu krūmiņš izziedēja), tur aug tīri tā nekas, arī dilles piesējušās pilna siltumnīca, mācas virsū redīsiem un pārējiem augiem.
Jau otro vakaru pēc pieciem sākas līņāšana, tā izjaucot manus plānus pēc darba parosīties pa dārzu. Zaļums gan ātri pārņem pasauli, kā tik kāda siltāka diena, tā pumpuri strāgst laukā paukšķēdami. Šodien visos stūros rūc traktori, zemnieki apstrādā laukus. Stārķu ir uzkrītoši mazāk kā citu gadu, kad aiz tehnikas gāja desmitiem, šogad tik pa 1-2. Nez, vai tas tikai tā manā pusē, jeb arī citur novērots. Varbūt barības bāze palikusi mazāka, jo vardes vienā kailsala ziemā pirms vairākiem gadiem stipri izsala un nav vēl savairojušās.
Vējš, vējš, vējš...neskatoties uz to, rakājos pa puķu dobēm, gārsa aug griezdamies, tas pārējais gan nesteidzas. Bērzu sulas palikušas bāli duļķainas, laikam būs jāpuļķē ciet, jo pumpuriem var jau manīt zaļumiņu. Joprojām kautiņi pie jaunā strazdu būra, viens nes kaut ko iekšā, otrs sviež ārā, trešais noskatās, kā tie divi ķīvējas.
Es arī vēroju, kā putni mēģina cīnīties ar pretvēju, un tad padodas vējam. Mazie šodien turas tuvāk zemei, graviņas ielejā pilns strazdu un citu sīkāku lidoņu.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Nakts pavēsa ar pāris grādiem plusā, pirms saullēkta neliela migliņa, bet nu jau diena iesilusi, saulē pat karsti, ravēju zemenes sauļošanās kostīmā :).
Vakarpusē mākoņi izklīda, vējš norima un kā balva - viens silts, burvīgs vakars. Arī odu vēl nav, tāpēc varēja sēdēt laukā un vērot sauli norietam, apaļo mēness ripu uzlecam un zvaigznes iemirdzamies.
Talkas dienā no rīta smidzināja, nedaudz pat sala rokas strādājot, bet vēlāk diena pamazām iesila un uz vakarpusi par bija tīri jauki, īpaši, kad iespīdējās saule. Šodien saullēktā +4, saulīte dūmakā, cerams, ka noskaidrosies. Šonakt atgriezies melnais mušķērājs, pagājušā gada būrītī iemitinājusies zilzīlīte, bet tā kā dārzā parādījies vēl viens jauns būrītis, tad tas tiek pamatīgi testēts.Savukārt egļu dzīvžogā ligzdiņu iekārtojis erickiņš, laikam vakar pārāk tuvu staigāju garām, jo tētis bija norūpējies un visu laiku uz mani bārās.
Karte rāda, ka arī Allažu pagastā bijis viens spēriens, bet es darbā nedzirdēju. Mākoņi gan visādu kalibru un krāsu apkārt staigā, kā arī ir auksts, nepatīkams vējš, bet līdz pusdienām nokrišņu nav bijis, pa laikam pat iespīdējusies saule. Ļoti priecājos par katru saules staru, cerot, ka paspēs kaut nedaudz iesilt plēves māja, kur podos no zemes degunus pabāzuši kabacīši.
Man plēves mājā pat neuzdīga, bet to es norakstu uz sēklas vecumu, jo tur, kur pašas iesējušās (pērnā vasarā viens salātu krūmiņš izziedēja), tur aug tīri tā nekas, arī dilles piesējušās pilna siltumnīca, mācas virsū redīsiem un pārējiem augiem.
Jau otro vakaru pēc pieciem sākas līņāšana, tā izjaucot manus plānus pēc darba parosīties pa dārzu. Zaļums gan ātri pārņem pasauli, kā tik kāda siltāka diena, tā pumpuri strāgst laukā paukšķēdami. Šodien visos stūros rūc traktori, zemnieki apstrādā laukus. Stārķu ir uzkrītoši mazāk kā citu gadu, kad aiz tehnikas gāja desmitiem, šogad tik pa 1-2. Nez, vai tas tikai tā manā pusē, jeb arī citur novērots. Varbūt barības bāze palikusi mazāka, jo vardes vienā kailsala ziemā pirms vairākiem gadiem stipri izsala un nav vēl savairojušās.
Vējš, vējš, vējš...neskatoties uz to, rakājos pa puķu dobēm, gārsa aug griezdamies, tas pārējais gan nesteidzas. Bērzu sulas palikušas bāli duļķainas, laikam būs jāpuļķē ciet, jo pumpuriem var jau manīt zaļumiņu. Joprojām kautiņi pie jaunā strazdu būra, viens nes kaut ko iekšā, otrs sviež ārā, trešais noskatās, kā tie divi ķīvējas.
Es arī vēroju, kā putni mēģina cīnīties ar pretvēju, un tad padodas vējam. Mazie šodien turas tuvāk zemei, graviņas ielejā pilns strazdu un citu sīkāku lidoņu.