Ilgi gaidītais lietus atnesa vilšanos, mākoņi līdz manīm atnāca jau praktiski izlijuši. Šorīt pirmais, ko skatījos, ir salijušo nokrišņu daudzums mērtraukā, knapi 2 mm, zem biezākiem krūmiem gandrīz sauss, mitrumiņš tikai pašai zemes virskārtai, kas pirmajā siltajā saulē izgaros. Piecos no rīta +13, gaiss, protams, svaigs, jo putekļi noskaloti, bet zemei tas ir stipri par maz.
Rīta migla izklīda tikpat ātri, cik parādījās, pacēlās gaisā mazu mākonīšu veidā un tika aizpūsta prom. Šodien siltāks, kā tika plānots, pie manis pašlaik +23,5, vālodze jau kuro dienu sauc pēc lietus, bet prognozes paliek arvien neiepriecinošākas, CERU, KA RĪT TOMĒR KAUT KAS NOLĪS.. Gandrīz vai jāpriecāja, ka sestdien salūdza zāles plāvējs, jo tur, kur paspēja nopļaut, viss kalst laukā. Gribēju jautāt par putniem, vai jums nešķiet, ka to šogad ir mazāk? Jau aprīlī vēroju, ka stārķu skaits aiz traktoriem mazāks, kā iepriekšējos gadus, šogad arī griezi dzirdu tikai vienu, kaut iepriekšējos gados ielejas plāvās 5-6 dziedāja vienlaicīgi. Tā jau nav, ka nemaz putnu nav, bet nu man ir sajūta, ka mazāk.
No Siguldas robežas līdz Stīveriem uz asfalta bija peļķes, tālāk gan arvien švakāk, bet Allažu centrā esot vien pāris piles bijušas, pusssešos vairs pat vizuāli nevarēja manīt, ka lietus rasinājis.
Termometrs dienas vidū rāda +28, bet atšķirībā no iepriekšējām dienām, pie debesīm parādījušies mazi gubu mākonīši. Paziņa, kas atgriezies no nedēļas gara atpūtas brauciena, žēlojās, ka neesot tā īsti redzējis šogad ievas ziedam, jo aizbraucot tās vēl bija pumpuros, bet atbraucot jau noziedējušas. Pašlaik pilnos ziedos gan ābeles, gan kastaņu sveces. Vispār jau nedaudz žēl, ka viss tik ātri nozied, toties varēsim atcerēties šā gada maiju kā fenomenu, kad visi koki gandrīz vai vienlaicīgi ziedēja.
Laikrādis tuvojas septiņiem, bet termometra stabiņš ēnā +26,3, izmazgātās drēbes laukā žūst zibenīgi, tāpēc šo pēcpusdien veļas masīnu ekspluatēju pastiprinātā režīmā. Ceriņi, kas vakar tik vaļā vērās, šodien pilnā plaukumā, mežmalā salasīju maijpuķīšu pušķīti, ļoti patīk to smarža. Pa dārzu strādājot, esmu paspējusi nosauļoties tā, kā citu gadu neizdodas dienvidu kūrortos, sintētisko D vitamīnu šovasar noteikti nevajadzēs :).
Man dzidrās šogad zied ļoti švaki,lai neteiktu, ka ābolu praktiski nebūs, bet vēlīnā sulas abele gan apbrīnojami ziedoša, neskatoties uz to, ka arī iepriekšējā gadā bija laba raža. Es savā māla kalnā, kas vērsts pret dienvidiem, jau jūtu mitruma trūkumu, vienu kāpostu stādu kastīti vēl turu plēves mājā, cerībā kā nākošnedēļ līs, un tad sastādīšu. No rīta biju Rīgā, apkopt radinieku kapus, tur tik sauss, ka ūdens pat zemē nesūcās, jācer, ka tas lietus tomēr nolīs.
Nu tā, arī lielais dārzs šodien līdz galam sasēts un sastādīts, tagad tik jāgaida lietus un varēs sākt ravēt. Patreiz pats skaistākais ziedoņa laiks-zied ievas, ābeles, arī ceriņi sāk vērties vaļā. Un kur nu vēl pieneņu dzeltenums! Tas mums kompensācijā par tumšo un drūmo gada laiku, ja būtu visu laiku tāds skaistums, vai mēs spētu tā priecāties?
Un tās lakstīgalas...neatklausīties! Vakar parādījās lielāks odu skaits, pirmajiem ļāvu sevi sakost, drusku pumpas paniezēs, bet vēlāk reakcijas vairs tik izteiktas nebūs (vismaz man). Šorīt labības laukā saskaitīju 5 zaķus, kas atļepatojuši pamieloties ar jaunajiem asniņiem, divi pāri turējās kopā, bet viens nabadziņš bija palicis bez drauga, skumīgi grauza zaļumus viens pats.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Ilgi gaidītais lietus atnesa vilšanos, mākoņi līdz manīm atnāca jau praktiski izlijuši. Šorīt pirmais, ko skatījos, ir salijušo nokrišņu daudzums mērtraukā, knapi 2 mm, zem biezākiem krūmiem gandrīz sauss, mitrumiņš tikai pašai zemes virskārtai, kas pirmajā siltajā saulē izgaros. Piecos no rīta +13, gaiss, protams, svaigs, jo putekļi noskaloti, bet zemei tas ir stipri par maz.
Rīta migla izklīda tikpat ātri, cik parādījās, pacēlās gaisā mazu mākonīšu veidā un tika aizpūsta prom. Šodien siltāks, kā tika plānots, pie manis pašlaik +23,5, vālodze jau kuro dienu sauc pēc lietus, bet prognozes paliek arvien neiepriecinošākas, CERU, KA RĪT TOMĒR KAUT KAS NOLĪS.. Gandrīz vai jāpriecāja, ka sestdien salūdza zāles plāvējs, jo tur, kur paspēja nopļaut, viss kalst laukā. Gribēju jautāt par putniem, vai jums nešķiet, ka to šogad ir mazāk? Jau aprīlī vēroju, ka stārķu skaits aiz traktoriem mazāks, kā iepriekšējos gadus, šogad arī griezi dzirdu tikai vienu, kaut iepriekšējos gados ielejas plāvās 5-6 dziedāja vienlaicīgi. Tā jau nav, ka nemaz putnu nav, bet nu man ir sajūta, ka mazāk.
No Siguldas robežas līdz Stīveriem uz asfalta bija peļķes, tālāk gan arvien švakāk, bet Allažu centrā esot vien pāris piles bijušas, pusssešos vairs pat vizuāli nevarēja manīt, ka lietus rasinājis.
Termometrs dienas vidū rāda +28, bet atšķirībā no iepriekšējām dienām, pie debesīm parādījušies mazi gubu mākonīši. Paziņa, kas atgriezies no nedēļas gara atpūtas brauciena, žēlojās, ka neesot tā īsti redzējis šogad ievas ziedam, jo aizbraucot tās vēl bija pumpuros, bet atbraucot jau noziedējušas. Pašlaik pilnos ziedos gan ābeles, gan kastaņu sveces. Vispār jau nedaudz žēl, ka viss tik ātri nozied, toties varēsim atcerēties šā gada maiju kā fenomenu, kad visi koki gandrīz vai vienlaicīgi ziedēja.
Laikrādis tuvojas septiņiem, bet termometra stabiņš ēnā +26,3, izmazgātās drēbes laukā žūst zibenīgi, tāpēc šo pēcpusdien veļas masīnu ekspluatēju pastiprinātā režīmā. Ceriņi, kas vakar tik vaļā vērās, šodien pilnā plaukumā, mežmalā salasīju maijpuķīšu pušķīti, ļoti patīk to smarža. Pa dārzu strādājot, esmu paspējusi nosauļoties tā, kā citu gadu neizdodas dienvidu kūrortos, sintētisko D vitamīnu šovasar noteikti nevajadzēs :).
Man dzidrās šogad zied ļoti švaki,lai neteiktu, ka ābolu praktiski nebūs, bet vēlīnā sulas abele gan apbrīnojami ziedoša, neskatoties uz to, ka arī iepriekšējā gadā bija laba raža. Es savā māla kalnā, kas vērsts pret dienvidiem, jau jūtu mitruma trūkumu, vienu kāpostu stādu kastīti vēl turu plēves mājā, cerībā kā nākošnedēļ līs, un tad sastādīšu. No rīta biju Rīgā, apkopt radinieku kapus, tur tik sauss, ka ūdens pat zemē nesūcās, jācer, ka tas lietus tomēr nolīs.
Nu tā, arī lielais dārzs šodien līdz galam sasēts un sastādīts, tagad tik jāgaida lietus un varēs sākt ravēt. Patreiz pats skaistākais ziedoņa laiks-zied ievas, ābeles, arī ceriņi sāk vērties vaļā. Un kur nu vēl pieneņu dzeltenums! Tas mums kompensācijā par tumšo un drūmo gada laiku, ja būtu visu laiku tāds skaistums, vai mēs spētu tā priecāties?
Un tās lakstīgalas...neatklausīties! Vakar parādījās lielāks odu skaits, pirmajiem ļāvu sevi sakost, drusku pumpas paniezēs, bet vēlāk reakcijas vairs tik izteiktas nebūs (vismaz man). Šorīt labības laukā saskaitīju 5 zaķus, kas atļepatojuši pamieloties ar jaunajiem asniņiem, divi pāri turējās kopā, bet viens nabadziņš bija palicis bez drauga, skumīgi grauza zaļumus viens pats.