Visparigi

“Polar low” ir meso skalas ciklons, kurš veidojas virs atklātiem ūdeņiem intesīvas konvekcijas rezultātā uz pola pusi no polārās frontes.

Raksturlielumi

Parasti horizontālais garums ir 100-500 km bet var sasniegt arī 1000 km, un dzīvo 12-36 stundas. Horizontālais patstāvīgais (10 min vidējais) vējš > 27 kt (14 m/s) . Vidēji maksimālais patstāvīgais vējš sasniedz aptuveni 46kt (24 m/s) , bet var pārsniegt arī 64 kt (32 m/s), kas atbilst tropiskajam ciklonam. Registrēts pat 90kt (46 m/s) kas atbilst Saffir-Simpson skalas 2 kategorijai. Iespējama zibeņošana kā arī tornado. Raksturīga ļoti intensīva snigšana.

Dazhreiz tiek saukts ari par polāro mezoskalas virpuli (“polar mesoscale vortex”) , arktisko orkanu (Arctic hurricane)” uc 

Struktura

Var izdalīt divu veidu strukturu grupas: spiralveida un kommatveida. Sistēmas centrā var būt no makoņiem brīvs apgabals (“acs”)  līdzīgi kā tropiskajiem cikloniem. Spirālveida “polar low” struktūra biežāk sastopama tālu no polārās frontes. Savukārt kommatveidīgā parasti veidojas tuvāk polārajai frontei.…

Noteicošie fizikālie procesi kas ietekmē atmosfēras parādības ir atkarīgi no parādības mēroga(lieluma). Piemēram vidējo platumu ciklonam lielu lomu spēlē zemes rotācijas radītais Koriolisa spēks, savukārt apskatot konkrētu negaisa šūnu Koriolisa spēku var neņemt vērā.

Tādēļ meteoroloģijā tika ieviesta garuma skala, kur katram intervālam var izdalīt noteicošo fizikālo procesu kopu.

Meteoroloģija ir piedāvātas dažādas skalu klasifikācijas un/vai apakšklasifikācijas. Populārākās ir

• Orlanski (1975)
• Fujita (1981)

Orlanski(1975) garumu skalas klasifikācija

Fujita (1981) garumu skalas klasifikācija

Karstuma vilnis ir pārmērīgs un ilgstošs karsta laika, bieži vien arī sausuma, periods, ko var pavadīt augsts mitruma līmenis. Nepastāv karstuma viļņa vispārējas definīcijas, jo termins dažādos reģionos ir relatīvs attiecībā pret parastiem laika apstākļiem. Temperatūra, kas cilvēkiem, dzīvojošiem karstākā klimatā, ir norma, var tikt uzskatīta par karstuma vilni vēsākos reģionos. Termins var tikt piemērots gan ikdienas laika izmaiņām, gan ārkārtas karstuma viļņiem, kas var notikt reizi gadsimtā. Spēcīgi karstuma viļņi var izraisīt katastrofāla apjoma kultūraugu iznīcināšanu, tūkstošiem nāves gadījumu no hipertermijas, un plašus strāvas zudumus, jo masveidā tiek izmantoti gaisa kondicionieri un ventilatori.

Definīcija

Karstuma viļņa definīcija, ko ieteikusi Pasaules Meteoroloģijas organizācija ir tad, kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra vairāk nekā piecas dienas pēc kārtas pārsniedz vidējo maksimālo temperatūru par 5 grādiem pēc celsija (9 grādiem pēc fārenheita), salīdzinājumā ar vidējo temperatūru laika posmā no 1961—1990. g…

Ir pienācis brīdis iepazīstināt portāla meteolapa.lv lasītajus par milzīgajiem atmosfēras veidojumiem-Cikloniem un Anticikloniem. Šajā rakstā uzzināsiet derīgu informāciju. Kā arī tiks detalizētāk izskaidrota informācija par šo atmosfēras veidojumu rašanas cēloņiem un paradības, kas rodas šo atmosferas veidojumu rezultātā, bet arī ietekmi uz klimatu, ko rada šie atmosfēras veidojumi gan Latvijā, gan pasaulē. 

Ciklons ir milzīgs atmosfēras veidojums, kura centrā raksturīgs zems atmosfēras spiediens. Atmosfēras spiediens ciklonā ir vidēji no 980 līdz 1000 hPa (735 - 750 mmHg), bet spēcīgakajos ciklonos atmosfēras spiediens var būt vēl zemāks). Piemēram orkāna "Ervīns" centra,kas plosījās 2005 9.Janvārī tas pazeminājās līdz 961 hPa (721 mmHg) Jo zemāks ir ciklona spiediens,tad arī ciklonā ir spēcīgāks vējš.Parasti ciklona laikā ir mākoņains, lietains laiks.Vasarā pārsvarā ciklons atnes vēsu mitru un lietainu laiku, bet ziemā — siltu laiku.Rudenī nereti cikloni atnes stipras vētras. Vasaras otrajā pusē cikloni atnes mitras gaisa masa no Atlantijas okeāna un Baltijas jūras. V…

Nedēļa aizgājusi. Pirmdien - vēl joprojām esam MINA ciklonu ietekmes sfērā. Otrdien ciklona centrs tuvojas vairāk Latvijai. Turpat tas arī trešdien, ceturtdien. Bet pie mums trešdien neliels augsta spiediena atzars ar samērā mierīgu laiku. Ceturtdiena atkal "zem" MINA ciklona frontēm. Piektdieni ciklons beidzot sāk attālināties no mums ZA virzienā. Sestdien ar jauniem nokrišņu mākoņiem klāt ir OKSANA ciklons, kam tūdaļ uz pēdām seko PETRA virpulis. Svētdienas tas ir pavisam ciešā tuvumā mums.

Attēlu (c): sat24.com un en.ilmatieteenlaitos.fi

Turpinājums nākamajā nedēļā.

=================

Paskaidrojumi:

Somijas meteoinstitūta karšu attēlos parādītā situācija ir atbilstoša konkrētās dienas novērojumiem, pulksten 15:00. Tajā ir ietverta situācijas analīze. Jāņem vērā, ka pats attēls atjaunojas vēlā pēcpusdienā, ap pulksten 17-19.

Sat24.com attēlos - virs pavadoņa iefiksētās mākoņu segas - ir ar manu roku pārzīmēts mākoņu kustības virziens, kas reizē norāda arī gaisa masu kustību. Sarkanās bultas - silts gaiss, gaiši zilās - vēss; tumši zilās - izteikts sals. C…

Jūlijs Latvijā gada gaitā ir vissiltākais mēnesis. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no +16,0 Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz +17,1*C Viduslatvijas un Austrumlatvijas dienvidos. Tomēr visaugstākā jūlija vidējā gaisa temperatūra ir Rīgā: no +17,3 līdz pat +18,3*C pilsētas centrā. Pērkons Latvijā visbiežāk ducina vasaras mēnešos. Savukārt no vasaras mēnešiem visbiežāk pērkona negaiss ir jūlijā: Baltijas jūras piekrastē 3-5, maksimāli 9-14 dienas, pārējā teritorijā 5-6, maksimāli 12-17 dienas. Vidēji reizi 5 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem 1-3 reizes mēnesī, iespējama krusa. Jūlijā saule nespīd vidēji tikai 1-2 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 9-10 stundas. Lai gan jūlijā saule debesjumā jau ir sākusi savu ceļu lejup, gaiss vēl nedaudz turpina sasilt un gadā visaugstāko diennakts vidējo temperatūru - vidēji Latvijā +17 grādus - sasniedz jūlija trešajā dekādē.Gada gaitā jūlijs un augusts ir kopumā Latvijā ar nokrišņiem visbagātākie mēneši. Jūlijā vidēji 11-16 dienās ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 78 mm. V…