Vakar ap desmitiem bija nobraucis līdz -16,5°C, bet šorīt nomācies un -9°C.
Migla, man uz palodzes ir auzu pārslas, saulpuķes, prosa, sezams, bulgurs un zemesrieksti. Strazds tur mēdz ilgi sēdēt un kaut ko "grauzt". Starp citu, zīlītēm zemesrieksti garšo labāk pat par saulpuķēm.
Kamēr biju Rīgā, manā galā salijis sasalstošais lietus, sniegam pa virsu garoziņa, stāvošs auto ledus bruņās. Par laimi ap -3°C, atkusnis nu galīgi šobrīd nav nepieciešams.
Pa logu ne vainas, -15,5°C, viss forši. Bet ārā izejot - Jesus, šķiet, ka vēl vairāk kā norvēģu "feel like" -24°C. Vējš un sniegs kā adatu duša sejā, brr. Nu jau gan sniegs beidzies, redzu pat zilas debesis, bet pie tādiem grādiem vējš ir stindzinošs. Māja arī uzreiz vairāk dziest kā mierīgā laikā.
Šorīt tie paši -16,5°C, bet ir patīkamāks kā vakarrīt. Sausāks un vēju arī nejūt. Vakar no pēcpusdienas sniga smalks sniegs pie -11°C, -12°C, sasniguši kādi 3-4cm. Ja paskatās uz solītajām sajūtu temperatūrām, pie manis šodien nebūs diži siltākas izjūtas kā -20°C.
Mīnusu neieliku, bet man liekas nepareiza doma, ka nedrīkst priecāties, ja citiem neiet tik viegli. Man pat liekas, ka būtu forši par ziemas skaistumu priecāties arī tiem, kas knapi tos galus savelk, no tā nabagāks nepaliek, bet sirds bagātāka gan. Pie tam ziemu jau mūsu prieks vai bēdas neietekmē, viņai tas ir pilnīgi vienaldzīgi, vai atļaujamies priecāties, vai ne. Ja pieejam no tāda viedokļa, tad jau nedrīkst priecāties pilnīgi ne par ko - priecājamies par karstu vasaru, bet dienvidos cilvēki no karstuma mirst, priecājamies par foršu pērkona lietus šalti, bet kalnainos apvidos no tādiem rodas nogruvumi un cilvēki iet bojā, utt. Estētika, empātija un racionalitāte ir trīs dažādas lietas ;) .
Pie loga -16,5°C, bet drausmīgi auksts. Mana melnā večiņa iekāpa irdenajā sniegā un tikpat ātri izleca atpakaļ uz taciņas, knapi izdevās pierunāt tomēr pačurāt... Mitrums un vējelis tāda baisa kombinācija. Un skatos, ka norvēģi rīt un parīt sola vēl aukstāku gan reāli, gan sajūtās. Liekam pagrabā karstu ogļu spaini, bet ziemeļu stūrī jau griesti sāk sarmot, tik ilgstošs liels sals lien cauri mūriem. Un arī mājā pirmajā stāvā grīdas pamazām kļūst ļoti aukstas.
Šorīt pavisam nepatīkams. Pie loga -11°C, bet pūš nejauks vējš un gaisā mitrums. Sarmas nav, līdz ar to izskatās vēl nejaukāks. Ne vienmēr siltāks ir siltāks, ja būtu iespēja izvēlēties, es par -20°C bez vēja, ar sauli 🙂
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Vakar ap desmitiem bija nobraucis līdz -16,5°C, bet šorīt nomācies un -9°C.
Migla, man uz palodzes ir auzu pārslas, saulpuķes, prosa, sezams, bulgurs un zemesrieksti. Strazds tur mēdz ilgi sēdēt un kaut ko "grauzt". Starp citu, zīlītēm zemesrieksti garšo labāk pat par saulpuķēm.
Kamēr biju Rīgā, manā galā salijis sasalstošais lietus, sniegam pa virsu garoziņa, stāvošs auto ledus bruņās. Par laimi ap -3°C, atkusnis nu galīgi šobrīd nav nepieciešams.
Pie loga -10°C, nomācies un sarma. Sarma jau bija vakarā pie krietni aukstāka, ap deviņiem rādīja -16°C.
Pa logu ne vainas, -15,5°C, viss forši. Bet ārā izejot - Jesus, šķiet, ka vēl vairāk kā norvēģu "feel like" -24°C. Vējš un sniegs kā adatu duša sejā, brr. Nu jau gan sniegs beidzies, redzu pat zilas debesis, bet pie tādiem grādiem vējš ir stindzinošs. Māja arī uzreiz vairāk dziest kā mierīgā laikā.
Šorīt tie paši -16,5°C, bet ir patīkamāks kā vakarrīt. Sausāks un vēju arī nejūt. Vakar no pēcpusdienas sniga smalks sniegs pie -11°C, -12°C, sasniguši kādi 3-4cm. Ja paskatās uz solītajām sajūtu temperatūrām, pie manis šodien nebūs diži siltākas izjūtas kā -20°C.
Mīnusu neieliku, bet man liekas nepareiza doma, ka nedrīkst priecāties, ja citiem neiet tik viegli. Man pat liekas, ka būtu forši par ziemas skaistumu priecāties arī tiem, kas knapi tos galus savelk, no tā nabagāks nepaliek, bet sirds bagātāka gan. Pie tam ziemu jau mūsu prieks vai bēdas neietekmē, viņai tas ir pilnīgi vienaldzīgi, vai atļaujamies priecāties, vai ne. Ja pieejam no tāda viedokļa, tad jau nedrīkst priecāties pilnīgi ne par ko - priecājamies par karstu vasaru, bet dienvidos cilvēki no karstuma mirst, priecājamies par foršu pērkona lietus šalti, bet kalnainos apvidos no tādiem rodas nogruvumi un cilvēki iet bojā, utt. Estētika, empātija un racionalitāte ir trīs dažādas lietas ;) .
Pie loga -16,5°C, bet drausmīgi auksts. Mana melnā večiņa iekāpa irdenajā sniegā un tikpat ātri izleca atpakaļ uz taciņas, knapi izdevās pierunāt tomēr pačurāt... Mitrums un vējelis tāda baisa kombinācija. Un skatos, ka norvēģi rīt un parīt sola vēl aukstāku gan reāli, gan sajūtās. Liekam pagrabā karstu ogļu spaini, bet ziemeļu stūrī jau griesti sāk sarmot, tik ilgstošs liels sals lien cauri mūriem. Un arī mājā pirmajā stāvā grīdas pamazām kļūst ļoti aukstas.
Šorīt pavisam nepatīkams. Pie loga -11°C, bet pūš nejauks vējš un gaisā mitrums. Sarmas nav, līdz ar to izskatās vēl nejaukāks. Ne vienmēr siltāks ir siltāks, ja būtu iespēja izvēlēties, es par -20°C bez vēja, ar sauli 🙂