Apstaigāju dārzu - zeme balta, zāle stingusi. Āra termometrs, kurš novietots uz bluķīša ~80 cm augstumā no zemes, rāda -1,5 grādus. DA pusē pie paša horizonta var vērot tumšu mākoņu joslu, tā droši vien ir tā pati, kas palīdzēja Muntim izvairīties no salnām. Manām rudens avenēm tā nepaveicās, tik daudz ogu vēl varēja būt...
P.s.. Darba dienas rīts sākās ar ledus kārtiņas kasīšanu no mašīnas stikla...kaut kā pārāk strauji tas šogad notiek...
Šīs nedēlas pirmās divas dienas tik iešām bija pateicīgas "varavīkšņu ķeršanai", arī es kaut ko pafotogrāfēju, bet pašus labākos kadrus nācās palaist garām, jo ne jau visās situācijās varu atļauties pārējos darbus nolikt malā un "mesties fotogrāfēt". Skaisti.
Abi mani termometri rāda mazus mīnusus, tas, kas tuvāk pie zemes -0,6, tas, kas augstāk -0,1. Cik salna ir liela varēs saprast tad, kad paliks gaišāks.
Pie manis vairs tikai +3,6, atcerējos par diviem nenovāktiem kabačiem un ar bateriju bridu dārzā, divu vietā atradu piecus, bet kājas gan nosala aukstajā rasā! Debesis zvaigžnotas, tālāk uz ziemeļiem šonakt varēšost vērot ziemeļblāzmu, bet līdz mums tā "neaizvilks", pietiks jau arī ar salnām.
T strauji krīt, nu vairs tikai +4,9, ja pēkšņi neuzradīsies "gābējmākoņi", drīz jau viss būs balts. Pēc darba biju mežā, kas beidzot ir patīkami mitrs, bet ar sēnēm tā pašvaki - visvairāk krāsaino mušmiru un alksneņu, kuras gan nelasīju, piecas apšu bekas, trīs purva beciņas, kāda sauja gaileņu, pāris čigāneņu - tas viss mans guvums. Mērcīte pie kartupeļiem sanāca, bet nekas vairāk.
Kaut arī uzspīdējusi saulīte, t neko strauji neceļas, +11,8. Apkārt klejo samērā daudz gubu mākoņu, bet tie vēl neizskatās tādi, kas nestu nokrišņus. Pēc divu dienu lietiem akā vēl nekādas īpašās izmaiņas nejūtu, šovakar plānoju "uzmest aci" mežam, redzēs, vai virszemes grāvjos ar kāds mitrums ir parādījies, vai nē.
Fotogrāfijas man atgādina kādu senu notikumu - pirmo "tikšanos" ar kalniem Alma-Atā, kad izkāpjot no lidmašinās un skatoties kalnu virzienā, manas pirmās asociācijas bija- Vau, kādi mākoņi, kas tomēr izrādījās kalni :).
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Apstaigāju dārzu - zeme balta, zāle stingusi. Āra termometrs, kurš novietots uz bluķīša ~80 cm augstumā no zemes, rāda -1,5 grādus. DA pusē pie paša horizonta var vērot tumšu mākoņu joslu, tā droši vien ir tā pati, kas palīdzēja Muntim izvairīties no salnām. Manām rudens avenēm tā nepaveicās, tik daudz ogu vēl varēja būt...
P.s.. Darba dienas rīts sākās ar ledus kārtiņas kasīšanu no mašīnas stikla...kaut kā pārāk strauji tas šogad notiek...
Šīs nedēlas pirmās divas dienas tik iešām bija pateicīgas "varavīkšņu ķeršanai", arī es kaut ko pafotogrāfēju, bet pašus labākos kadrus nācās palaist garām, jo ne jau visās situācijās varu atļauties pārējos darbus nolikt malā un "mesties fotogrāfēt". Skaisti.
Abi mani termometri rāda mazus mīnusus, tas, kas tuvāk pie zemes -0,6, tas, kas augstāk -0,1. Cik salna ir liela varēs saprast tad, kad paliks gaišāks.
Pie manis vairs tikai +3,6, atcerējos par diviem nenovāktiem kabačiem un ar bateriju bridu dārzā, divu vietā atradu piecus, bet kājas gan nosala aukstajā rasā! Debesis zvaigžnotas, tālāk uz ziemeļiem šonakt varēšost vērot ziemeļblāzmu, bet līdz mums tā "neaizvilks", pietiks jau arī ar salnām.
Pelītei šoreiz paveicās :)
T strauji krīt, nu vairs tikai +4,9, ja pēkšņi neuzradīsies "gābējmākoņi", drīz jau viss būs balts. Pēc darba biju mežā, kas beidzot ir patīkami mitrs, bet ar sēnēm tā pašvaki - visvairāk krāsaino mušmiru un alksneņu, kuras gan nelasīju, piecas apšu bekas, trīs purva beciņas, kāda sauja gaileņu, pāris čigāneņu - tas viss mans guvums. Mērcīte pie kartupeļiem sanāca, bet nekas vairāk.
Kaut arī uzspīdējusi saulīte, t neko strauji neceļas, +11,8. Apkārt klejo samērā daudz gubu mākoņu, bet tie vēl neizskatās tādi, kas nestu nokrišņus. Pēc divu dienu lietiem akā vēl nekādas īpašās izmaiņas nejūtu, šovakar plānoju "uzmest aci" mežam, redzēs, vai virszemes grāvjos ar kāds mitrums ir parādījies, vai nē.
Fotogrāfijas man atgādina kādu senu notikumu - pirmo "tikšanos" ar kalniem Alma-Atā, kad izkāpjot no lidmašinās un skatoties kalnu virzienā, manas pirmās asociācijas bija- Vau, kādi mākoņi, kas tomēr izrādījās kalni :).