Vakar skaists, silts vakars, šodiena - tikpat burvīga, ar sauli un zilām debesīm. Dārzā zaļumu dobes dabūju laistīt, redīsu lapas jau bija noļekušas, arī sastādītās jaunās zemenes jālaista, neatceros, kad vēl rudeņos būtu tā liets, kā šogad.
Man jau +24,7°C, un kaut ar saule caur tādu kā dūmaku skatās, ir kārtējā siltā diena. Dobēs, kur jūlija beigās un augusta sākumā noņēmu sīpolus, ienākusies otrā raža- redīsi un jauna garšaugu porcija, tīri labi ēdas pēc gurķu un tomātu tūres. Tad nu kā dienvidnieki, šogad arī es varu lielīties, ka dārzā ievāktas divas ražas. Man nav nekas pret siltām un garām vasarām :).
Pēcpusdienā āra atpūtas stūrītī iebaudīju vieglu launagu, kad ievēroju, ka neesmu vienīgā pusdienotāja- turpat pāris metru tālāk zalktis bija noķēris vardi un arī ieturēja sātīgas pusdienas. Abiem labi- man tika fototosesija, zalktim- pilns vēders.
Šodien sajūta kā jūlija vidū, ēnā +25. Tauriņi lidinās pa samtenēm, bet bites vāc izsvīdumu no liepu lapām, cepu ābolmaizi un priecājos par atvaļinājumu. Man atkal ar laiku paveicies. Maija sākumā, kad man bija pirmā atvaļinājuma daļa, strauji palika silts, septembrī, kad izņemu otru pusi, atkal silts, tas laika 'bonuss' par dalību meteolapā :))).
Solīto lietu tā arī nesagaidīju, pāris reizes nokrita pa pilienam, tas arī viss. Vakarā zemeņu stādiem taisīju bedrītes, lēju ūdeni un tad stādīju, cerībā, ka tomēr ieaugsies. Bet ātri gan paliek tumšs, kā saule noriet, tā neko vairs neredz, deviņos melna nakts.
Šorīt noriskēju paravēt zemenes, cerībā, ka pēcpusdienā sagaidīšu solīto lietu. Jaunos stādiņus saliku traukā ar ūdeni, bail zemē stādīt, tik sausa kā pelni.
Negrib un negrib tā migla šodien izklīst, līdz ar to arī diena iesilst lēni. Vakar sava atvaļinājuma pirmo dienu uzsāku ar meža revīziju, nesaprotu kā, bet sēnes atrod spēku arī šajā sausajā laikā izaugt, mazāk gan, kā citus gadus, bet ir. Neskatoties uz darbdienu, arī sēņotāju netrūkst, vakar pat nācās pātraukt manu mīļāko nodarbi - fotogrāfēšanu, jo tikko kā biju atradusi skaistu apšubeku kalniņu, kā man virsū no divām pusēm devās ar nažiem bruņoti vīri. Tad nu griezām, cik kuram ātri izdevās, droši vien, ka skaistākie kadri palika neuzņemti.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Vakar skaists, silts vakars, šodiena - tikpat burvīga, ar sauli un zilām debesīm. Dārzā zaļumu dobes dabūju laistīt, redīsu lapas jau bija noļekušas, arī sastādītās jaunās zemenes jālaista, neatceros, kad vēl rudeņos būtu tā liets, kā šogad.
Man jau +24,7°C, un kaut ar saule caur tādu kā dūmaku skatās, ir kārtējā siltā diena. Dobēs, kur jūlija beigās un augusta sākumā noņēmu sīpolus, ienākusies otrā raža- redīsi un jauna garšaugu porcija, tīri labi ēdas pēc gurķu un tomātu tūres. Tad nu kā dienvidnieki, šogad arī es varu lielīties, ka dārzā ievāktas divas ražas. Man nav nekas pret siltām un garām vasarām :).
Nu tāda ir tā dzīve...
Pēcpusdienā āra atpūtas stūrītī iebaudīju vieglu launagu, kad ievēroju, ka neesmu vienīgā pusdienotāja- turpat pāris metru tālāk zalktis bija noķēris vardi un arī ieturēja sātīgas pusdienas. Abiem labi- man tika fototosesija, zalktim- pilns vēders.
Šodien sajūta kā jūlija vidū, ēnā +25. Tauriņi lidinās pa samtenēm, bet bites vāc izsvīdumu no liepu lapām, cepu ābolmaizi un priecājos par atvaļinājumu. Man atkal ar laiku paveicies. Maija sākumā, kad man bija pirmā atvaļinājuma daļa, strauji palika silts, septembrī, kad izņemu otru pusi, atkal silts, tas laika 'bonuss' par dalību meteolapā :))).
Solīto lietu tā arī nesagaidīju, pāris reizes nokrita pa pilienam, tas arī viss. Vakarā zemeņu stādiem taisīju bedrītes, lēju ūdeni un tad stādīju, cerībā, ka tomēr ieaugsies. Bet ātri gan paliek tumšs, kā saule noriet, tā neko vairs neredz, deviņos melna nakts.
Šorīt noriskēju paravēt zemenes, cerībā, ka pēcpusdienā sagaidīšu solīto lietu. Jaunos stādiņus saliku traukā ar ūdeni, bail zemē stādīt, tik sausa kā pelni.
Negrib un negrib tā migla šodien izklīst, līdz ar to arī diena iesilst lēni. Vakar sava atvaļinājuma pirmo dienu uzsāku ar meža revīziju, nesaprotu kā, bet sēnes atrod spēku arī šajā sausajā laikā izaugt, mazāk gan, kā citus gadus, bet ir. Neskatoties uz darbdienu, arī sēņotāju netrūkst, vakar pat nācās pātraukt manu mīļāko nodarbi - fotogrāfēšanu, jo tikko kā biju atradusi skaistu apšubeku kalniņu, kā man virsū no divām pusēm devās ar nažiem bruņoti vīri. Tad nu griezām, cik kuram ātri izdevās, droši vien, ka skaistākie kadri palika neuzņemti.