Ļoti labi, ka Tu to visu zini. Bet, tici man, daudzi nezina, tādēļ centos paskaidrot šo to sīkāk. It sevišķi par tēmu, kas mūsdienās "nav modē". Ceru, ka vismaz kādam noderēja. Visiem viens un tas pats nekad neinteresēs un arī nebūs vajadzīgs. Taču - zināšanu nekad nevar būt par daudz, vien pašiem jāatfiltrē vērtīgās no sev nevajadzīgām. Tādā informācijas pārpilnības laikmetā dzīvojam. :)
Pēcpusdienā un vakarā laiks kā sastindzis - aizvien nomācies, temperatūra turas ap -3,5°C, gandrīz nekustas. Arī šobrīd tikpat. Spiediens maķenīt zemāks, 781 mm.
Lai kaut kas sanāktu, speciālu tehniku vajag, ar parastu fočuku, lai cik reizes var uzzūmēt, nekas nesanāks. :) Pārāk tālu mūsu kaimiņiene pat savā vistuvākajā punktā. Te ne Mēness, kas, no kosmiskiem attālumiem raugoties, tepat aiz loga.
Naktī pamazām vairāk mākoņu, -10...-8, rītā ap -7, apmācies. Dienā lēns vējš līdz bezvējš, vidēji biezi mākoņi, bet Saule nerādās. Arvien siltāks, ap 13.00 -4, šobrīd -3,4°C. Spiediens joprojām turas augsts, īpaši nemainās, 782 mm.
Zini, pirms meklēt, kam piekasīties, labāk RŪPĪGI izlasi, ko es biju uzrakstījis! Nezinu, kādas īsti piekrastes mežos Tu dzīvo (vārdam "Bernāste" pat Google nedod atbildi), kādu izglītību esi ieguvis un ko īsti gribēji pateikt, tādēļ ieteiktu labāk pārdomāt, ko un kā rakstīt! Pat, neņemot vērā milzīgo daudzumu valodas kļūdu, tieši no Tava teksta dveš neprecizitātes un pretrunas, kas var novest maldināšanā!
1) To, ka zvaigznes un planētas nav viens un tas pats, es zināju jau ļoti sen, kad vēl mācījos skolas pirmajās klasēs. Un, jādomā, zina vairums mūsdienās dzīvojošo, normālu izglītību ieguvušo cilvēku.
2) Zvaigžņlielums un zvaigžņu spožums nav gluži viens un tas pats, kaut arī tieši saistīts. Zvaigžņlielums ir lielums, ar kādu mēs no Zemes apzīmējam dažādu debess ĶERMEŅU (ne TIKAI zvaigžņu!) spožumu. Zvaigžņlielumu skala ir logaritmiska. Tas nozīmē, ka 1. zvaigžņlieluma zvaigzne ir 2… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Tā ir planēta Venēra, dēvēta arī par Vakarzvaigzni (vai Rīta zvaigzni, kā nu kurā laikā), 3. spožākais debesu objekts aiz Saules un Mēness. Pašlaik (februārī) tā ir sevišķi spoža, sasniedzot zvaigžņlielumu -4,6. Pēc mēneša pusotra (marta beigās) Venēra un Zeme maksimāli satuvināsies, lai pēc tam pamazām attālinātos, un šī gada beigās attālums būs pieaudzis gandrīz 6 reizes, un arī spožums gada gaitā pamazām bālēs. Taču viņa tāpat paliks spožākā starp visām zvaigznēm un planētām (kad vien būs redzama). Trešā vieta Saules sistēmā (pie Zemes debesīm) viņai garantēta. Ja vien kaut kur Galaktikā neuzliesmos kāda supernova. :))
Debesīs vietām plāni, nelieli augstie mākonīši, pārsvarā skaidrs. Spoži spīd gandrīz pilns (nepilnas 2 stundas vēl trūkst! ;) ) Mēness. Drīz sāksies pusēnas Mēness aptumsums, taču pilsēta nav tā pateicīgākā vieta astronomisku parādību novērošanai... Ja vēl būtu pilns aptumsums, tad cita lieta, bet pusēnas bieži spožums samazinās ļoti maz, un, ja vēl mākoņi palaikam iejaucas, tad... Temperatūra turpina slīdēt lejup, nu jau -10,5°C.
Šorīt miglas iespaidā bija nosarmojuši koki, taču ne uz ilgu laiku, arī pati migla jau priekšpusdienā bija pazudusi. Debesis dienas lielāko daļu apmākušās, taču mākoņi ne pārāk blīvi, līdz svina vākam tālu, līdz ar to diezgan gaišs, par spīti tam, ka Saule tā arī neuzspīdēja. Pūta neliels vējš, dienā silts, t. no -10 rītā pakāpās līdz pat -3°C pēcpusdienā. Vēlākā pēcpusdienā arī skaidrojās, tuvāk saulrietam pat uznāca pilnīgi skaidras debess josla, t. pievakarē nokritās līdz -6,5°C. Saule gan vairs nepaguva uzspīdēt, tā jau pārāk zemu bija.
Taču skaidrums ne uz ilgu, josla šaura un aiziet uz R, bet no A atkal debesis daļēji apmācās. Brīžiem pa šķirbām var pamanīt Mēness gaismu, R pusē nesen vēl aizejošās gaismas paliekas varēja manīt.
Šobrīd mākoņi plānāki, caur tiem spīd labi saskatāms, kaut gan blāvs Mēness, t. -6°C. Spiediens īpaši nemainās, 782,5 mm.
20:36: Atkal noskaidrojies, Mēness spožs kā laterna, kļūst vēsāks, -8°C.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Ļoti labi, ka Tu to visu zini. Bet, tici man, daudzi nezina, tādēļ centos paskaidrot šo to sīkāk. It sevišķi par tēmu, kas mūsdienās "nav modē". Ceru, ka vismaz kādam noderēja. Visiem viens un tas pats nekad neinteresēs un arī nebūs vajadzīgs. Taču - zināšanu nekad nevar būt par daudz, vien pašiem jāatfiltrē vērtīgās no sev nevajadzīgām. Tādā informācijas pārpilnības laikmetā dzīvojam. :)
Pēcpusdienā un vakarā laiks kā sastindzis - aizvien nomācies, temperatūra turas ap -3,5°C, gandrīz nekustas. Arī šobrīd tikpat. Spiediens maķenīt zemāks, 781 mm.
Lai kaut kas sanāktu, speciālu tehniku vajag, ar parastu fočuku, lai cik reizes var uzzūmēt, nekas nesanāks. :) Pārāk tālu mūsu kaimiņiene pat savā vistuvākajā punktā. Te ne Mēness, kas, no kosmiskiem attālumiem raugoties, tepat aiz loga.
Naktī pamazām vairāk mākoņu, -10...-8, rītā ap -7, apmācies. Dienā lēns vējš līdz bezvējš, vidēji biezi mākoņi, bet Saule nerādās. Arvien siltāks, ap 13.00 -4, šobrīd -3,4°C. Spiediens joprojām turas augsts, īpaši nemainās, 782 mm.
Zini, pirms meklēt, kam piekasīties, labāk RŪPĪGI izlasi, ko es biju uzrakstījis! Nezinu, kādas īsti piekrastes mežos Tu dzīvo (vārdam "Bernāste" pat Google nedod atbildi), kādu izglītību esi ieguvis un ko īsti gribēji pateikt, tādēļ ieteiktu labāk pārdomāt, ko un kā rakstīt! Pat, neņemot vērā milzīgo daudzumu valodas kļūdu, tieši no Tava teksta dveš neprecizitātes un pretrunas, kas var novest maldināšanā!
1) To, ka zvaigznes un planētas nav viens un tas pats, es zināju jau ļoti sen, kad vēl mācījos skolas pirmajās klasēs. Un, jādomā, zina vairums mūsdienās dzīvojošo, normālu izglītību ieguvušo cilvēku.
2) Zvaigžņlielums un zvaigžņu spožums nav gluži viens un tas pats, kaut arī tieši saistīts. Zvaigžņlielums ir lielums, ar kādu mēs no Zemes apzīmējam dažādu debess ĶERMEŅU (ne TIKAI zvaigžņu!) spožumu. Zvaigžņlielumu skala ir logaritmiska. Tas nozīmē, ka 1. zvaigžņlieluma zvaigzne ir 2… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Tā ir planēta Venēra, dēvēta arī par Vakarzvaigzni (vai Rīta zvaigzni, kā nu kurā laikā), 3. spožākais debesu objekts aiz Saules un Mēness. Pašlaik (februārī) tā ir sevišķi spoža, sasniedzot zvaigžņlielumu -4,6. Pēc mēneša pusotra (marta beigās) Venēra un Zeme maksimāli satuvināsies, lai pēc tam pamazām attālinātos, un šī gada beigās attālums būs pieaudzis gandrīz 6 reizes, un arī spožums gada gaitā pamazām bālēs. Taču viņa tāpat paliks spožākā starp visām zvaigznēm un planētām (kad vien būs redzama). Trešā vieta Saules sistēmā (pie Zemes debesīm) viņai garantēta. Ja vien kaut kur Galaktikā neuzliesmos kāda supernova. :))
Debesīs vietām plāni, nelieli augstie mākonīši, pārsvarā skaidrs. Spoži spīd gandrīz pilns (nepilnas 2 stundas vēl trūkst! ;) ) Mēness. Drīz sāksies pusēnas Mēness aptumsums, taču pilsēta nav tā pateicīgākā vieta astronomisku parādību novērošanai... Ja vēl būtu pilns aptumsums, tad cita lieta, bet pusēnas bieži spožums samazinās ļoti maz, un, ja vēl mākoņi palaikam iejaucas, tad... Temperatūra turpina slīdēt lejup, nu jau -10,5°C.
Šorīt miglas iespaidā bija nosarmojuši koki, taču ne uz ilgu laiku, arī pati migla jau priekšpusdienā bija pazudusi. Debesis dienas lielāko daļu apmākušās, taču mākoņi ne pārāk blīvi, līdz svina vākam tālu, līdz ar to diezgan gaišs, par spīti tam, ka Saule tā arī neuzspīdēja. Pūta neliels vējš, dienā silts, t. no -10 rītā pakāpās līdz pat -3°C pēcpusdienā. Vēlākā pēcpusdienā arī skaidrojās, tuvāk saulrietam pat uznāca pilnīgi skaidras debess josla, t. pievakarē nokritās līdz -6,5°C. Saule gan vairs nepaguva uzspīdēt, tā jau pārāk zemu bija.
Taču skaidrums ne uz ilgu, josla šaura un aiziet uz R, bet no A atkal debesis daļēji apmācās. Brīžiem pa šķirbām var pamanīt Mēness gaismu, R pusē nesen vēl aizejošās gaismas paliekas varēja manīt.
Šobrīd mākoņi plānāki, caur tiem spīd labi saskatāms, kaut gan blāvs Mēness, t. -6°C. Spiediens īpaši nemainās, 782,5 mm.
20:36: Atkal noskaidrojies, Mēness spožs kā laterna, kļūst vēsāks, -8°C.