Sniegs pārgājis sīkā slapjumā, ko vējš nes pa gaisu. Par lietu gan to nenosaukt, vairāk kā krītoša migla, bet nejauki lipīgs. T° mazliet ceļas, šobrīd +0,9°C, sasnigušais sniegs pārvēršas slapjā putrā... :( Spiediens turpina krist, 745 mm.
Šodien ziema atgriežas! Jau no rīta brīžiem sagriezās smalka sniega putenis, tomēr nekas daudz nepiesniga, vēl agrā pēcpusdienā vien simbolisks baltums uz zemes. Laiks dienā bez ievērojamiem nokrišņiem, epizodiski skaidrojās, t° virs nulles, siltākais pēcpusdienā, līdz +1,5°C, slapjš.
Taču pēc 16.30 t° uz leju, un sākās snigšana, kas turpinās joprojām, t° pēdējās stundās turas dažas desmitdaļas virs nulles. Pārāk daudz gan pagaidām nekas sasnidzis nav, varētu būt līdz 2, max 3 cm. Vējš lēns līdz mērens, brīžiem uzpūš stiprāk (stiprāk pūta pēcpusdienā), brīžiem pavisam pierimst. Pēdējā stundā snieg mazāk. Šobrīd t° +0,3°C, spiediens 745,5 mm.
Sestdiena, 2.03. Rīts skaidrs, min.t. -10,3°C. Rīta pusē saulains, pēc pusdienlaika pamazām apmācās, pēcpusdienā jau tumšs, krēslains. Brīžiem sniegs no gaisa stipru vēja brāzmu pavadībā, taču uz zemes praktiski nekas nepalika, nezinu, kur vējš to aizpūta. Vismaz nenokusa, jo t° mazliet zem nulles, pārsvarā -1...-2°C. Vakarā siltāks, tuvāk nullei, bet pēdējās stundās jau brīžiem pabāž degungalu arī virs sasalšanas punkta. Šobrīd apaļa 0°C, spiediens 752,5 mm.
Te nu nevaru nepiekrist, jo sevišķi par to, ka agrāk ziemas bija ar ATkušņiem, bet tagad bieži vien nevis pakūst, bet nokūst viss. Atceros 80. gadus, kad dažās ziemās pat atkušņi bija retums, bet kaut kas tamlīdzīgs kā februārī bija ārkārtīgi reti. Vismaz manā pusē, Rīgā un Kurzemē varbūt bija savādāk...
Acīmredzot, jo tas gads man ilgi atmiņā paliks. Tomēr nevar feikot, ka pagājušā gada aprīlī sniegs un sals līdz beigām turējies, ja kaut kas līdzīgs bijis vien pirms 5 gadiem...
Tādu scenāriju gan neatbalstu. Negribu garu ziemu uz vasaras rēķina. Uz tradicionāli tumšā un slapjā (pārsvarā) novembra rēķina - OK, bet vulkāniskās ziemas gan nav manā gaumē. :)
Un arī Maundera minimuma jeb ilgstoša cikla ar pazeminātu Saules aktivitāti, kas tieši izraisīja Mazo ledus laikmetu, atgriešanās nebūtu labākais risinājums. Vienīgi uz kādu laiku atkristu globālās sasilšanas histērija. :)
Lai gan, tieši par Saules aktivitāti runājot, ir zinātnieki, kas kā visai ticamu uzskata jauna minimuma rašanos tuvākajā nākotnē. Uz to norādot Saules uzvedība pēdējo gadu desmitu laikā. Tomēr pagaidām tās ir tikai runas un teorijas... :)
Es nerunāju par ziemām ar dažādu nokrišņu daudzumu, tas jau ir cits jautājums. Runa iet par aizvadīto ziemu un tajā uzkrāto sniegu. Liels daudzums nokrišņu, kad pastāvīgi ir augsts ūdens līmenis, bez šaubām, dos vairāk enerģijas nekā sausā laikā, taču, ja sniegs nokūst lēnām un nekādu palu nav, ūdens vienkārši izplūst cauri ikdienas režīmā, bet palu laikā turbīnas darbojas daudz efektīvāk un spēj saražot daudz vairāk elektroenerģijas. Lietderības koeficients šādā gadījumā ir daudz augstāks. Sīka tērcīte ilgā laika posmā var izpludināt cauri līdzvērtīgu ūdens daudzumu nekā varena straume neilgā laikā, taču nespēj paveikt līdzvērtīgu derīgā darba apjomu.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Sniegs pārgājis sīkā slapjumā, ko vējš nes pa gaisu. Par lietu gan to nenosaukt, vairāk kā krītoša migla, bet nejauki lipīgs. T° mazliet ceļas, šobrīd +0,9°C, sasnigušais sniegs pārvēršas slapjā putrā... :( Spiediens turpina krist, 745 mm.
Šodien ziema atgriežas! Jau no rīta brīžiem sagriezās smalka sniega putenis, tomēr nekas daudz nepiesniga, vēl agrā pēcpusdienā vien simbolisks baltums uz zemes. Laiks dienā bez ievērojamiem nokrišņiem, epizodiski skaidrojās, t° virs nulles, siltākais pēcpusdienā, līdz +1,5°C, slapjš.
Taču pēc 16.30 t° uz leju, un sākās snigšana, kas turpinās joprojām, t° pēdējās stundās turas dažas desmitdaļas virs nulles. Pārāk daudz gan pagaidām nekas sasnidzis nav, varētu būt līdz 2, max 3 cm. Vējš lēns līdz mērens, brīžiem uzpūš stiprāk (stiprāk pūta pēcpusdienā), brīžiem pavisam pierimst. Pēdējā stundā snieg mazāk. Šobrīd t° +0,3°C, spiediens 745,5 mm.
Sestdiena, 2.03. Rīts skaidrs, min.t. -10,3°C. Rīta pusē saulains, pēc pusdienlaika pamazām apmācās, pēcpusdienā jau tumšs, krēslains. Brīžiem sniegs no gaisa stipru vēja brāzmu pavadībā, taču uz zemes praktiski nekas nepalika, nezinu, kur vējš to aizpūta. Vismaz nenokusa, jo t° mazliet zem nulles, pārsvarā -1...-2°C. Vakarā siltāks, tuvāk nullei, bet pēdējās stundās jau brīžiem pabāž degungalu arī virs sasalšanas punkta. Šobrīd apaļa 0°C, spiediens 752,5 mm.
Te nu nevaru nepiekrist, jo sevišķi par to, ka agrāk ziemas bija ar ATkušņiem, bet tagad bieži vien nevis pakūst, bet nokūst viss. Atceros 80. gadus, kad dažās ziemās pat atkušņi bija retums, bet kaut kas tamlīdzīgs kā februārī bija ārkārtīgi reti. Vismaz manā pusē, Rīgā un Kurzemē varbūt bija savādāk...
Acīmredzot, jo tas gads man ilgi atmiņā paliks. Tomēr nevar feikot, ka pagājušā gada aprīlī sniegs un sals līdz beigām turējies, ja kaut kas līdzīgs bijis vien pirms 5 gadiem...
Tādu scenāriju gan neatbalstu. Negribu garu ziemu uz vasaras rēķina. Uz tradicionāli tumšā un slapjā (pārsvarā) novembra rēķina - OK, bet vulkāniskās ziemas gan nav manā gaumē. :)
Un arī Maundera minimuma jeb ilgstoša cikla ar pazeminātu Saules aktivitāti, kas tieši izraisīja Mazo ledus laikmetu, atgriešanās nebūtu labākais risinājums. Vienīgi uz kādu laiku atkristu globālās sasilšanas histērija. :)
Lai gan, tieši par Saules aktivitāti runājot, ir zinātnieki, kas kā visai ticamu uzskata jauna minimuma rašanos tuvākajā nākotnē. Uz to norādot Saules uzvedība pēdējo gadu desmitu laikā. Tomēr pagaidām tās ir tikai runas un teorijas... :)
Es nerunāju par ziemām ar dažādu nokrišņu daudzumu, tas jau ir cits jautājums. Runa iet par aizvadīto ziemu un tajā uzkrāto sniegu. Liels daudzums nokrišņu, kad pastāvīgi ir augsts ūdens līmenis, bez šaubām, dos vairāk enerģijas nekā sausā laikā, taču, ja sniegs nokūst lēnām un nekādu palu nav, ūdens vienkārši izplūst cauri ikdienas režīmā, bet palu laikā turbīnas darbojas daudz efektīvāk un spēj saražot daudz vairāk elektroenerģijas. Lietderības koeficients šādā gadījumā ir daudz augstāks. Sīka tērcīte ilgā laika posmā var izpludināt cauri līdzvērtīgu ūdens daudzumu nekā varena straume neilgā laikā, taču nespēj paveikt līdzvērtīgu derīgā darba apjomu.
Līdz aprīļa beigām?! :D Pirms raksti, padomā!