Vispār visa šā gada garumā - būs jāvēro, vai dabā nebūs kāds "sajukums". Es priecājos vēl par vienu iespēju: pēc ļoti garās ziemas- būs mazāk visādi kodoši, un sūcoši un pa gaisu džinkstoši kukaiņi.
(24.4.13., 13:30) Tagad LRadio1 premjers Valdis Dombrovskis runā par šo plūdu problēmu (atbildēt uz klausītāju jautājumiem) ... premjera - prāt: tā esot problēma, ka pašvaldībās, kur izsniedz būvatļaujas, reizēm ne visai novērtē plūdu iespējamību tais vai citās teritorijās.
Ja zibens tuvumā iet zemē ar īsiem intervāliem, tad jāsāk domāt- vai nedzīvojam bīstamajā rajonā. Un: jau atbildējām- koki pasargāja pašu māju no zibens...
Es teiktu, apmēram par 75% (ja apkārt ir klaji lauki), ja tuvumā vēl būtu kāds mežs un citi lieli koki, tad ap 85%. Vēl ir jāievēro (ja dzīvojam uz vietas vismaz vairākus gadus), vai netālu ir kāds rajons/virziens, kur zibens vairākas reizes gadā sper zemē... Tiek domāts, ka tur ir kādu āderu krutpunkti vai augsne ar palielinātu dzelzs saturu, vai arī avotaina vieta...
13:11: Šajā vietā - ir "negaisu sērijas" raksts, kur vēstīju par iespējamo aizsardzību negaisu laikā. Lai arī kādi koki augtu pie mājas, tomēr pērkona mākonim nākot uz mājas pusi, ir jāievēro īslaicīgā aizsardzība.
Un to zināja senie cilvēki, kas netālu no mājas sastādīja kokus- šodien tie ir lieli un kalpo kā dabiski sargi gan pret vētrām, gan pret zibens spērieniem (paši kalpojot kā dabiskie zibensnovedēji). Protams, ja šodien mums ir biezs maks un esam klaja lauka vidū un netālu pie dīķīša nolēmuši būvēt savu māju, tad vajadzēs notērēties vēl tos "liekos" 1-2tk latu un šis zibensnovedējs būs jāierīko. Vēl labāk, ja pirms mājas celtniecības ievācam ziņu- vai šis arīdzan nav kāds bīstams rajons, kur debesu uguns dažas reizes gadā skrien zemē...
"Ja pērkons rūc kailos kokos, pēc tam ir bada gads"- tā arī ir viena no t.s. pazīmēm, kas "ar baltiem diegiem šūta". Ir bijuši tādi gadi, kad ir agrīnie pērkoni pie bezlapu kokiem, tomēr raža pēcāk bija normāla. Un nekur nekādas bada pazīmes nevērojās.
Nu- pret zibeni ir jāaizsargājas laikus, kaut kur aizsenis tepat portālā rakstīju par negaisiem, vienā turpinājumā: arī par aizsardzību. Kas attiecas uz Haralda Sīmaņa nodegušo māju (es kā MŪŽAMEŽS spēlēju arī vienā no mākslinieka atbalsta koncertiem), dzirdēta versija (nepārbaudīju gan...) - iespējams "zibens" aizsegā mājai uguni pielaiduši kādi divkājaiņi. Jo dažiem tuvākā apkārtnē skauž Haralda Sīmaņa popularitāte. Par atsevišķām teritorijām/ zemes gabaliem- kur debesi šķēps regulāri iet zemē (arī no "manis" ZA virzienā 1km attālumā ir tāda vieta, kur pie katra vērā ņemama negaisa kāds zibens noteikti trāpa zemē) varētu atsevišķi diskutēt...
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Vispār visa šā gada garumā - būs jāvēro, vai dabā nebūs kāds "sajukums". Es priecājos vēl par vienu iespēju: pēc ļoti garās ziemas- būs mazāk visādi kodoši, un sūcoši un pa gaisu džinkstoši kukaiņi.
(24.4.13., 13:30) Tagad LRadio1 premjers Valdis Dombrovskis runā par šo plūdu problēmu (atbildēt uz klausītāju jautājumiem) ... premjera - prāt: tā esot problēma, ka pašvaldībās, kur izsniedz būvatļaujas, reizēm ne visai novērtē plūdu iespējamību tais vai citās teritorijās.
Ja zibens tuvumā iet zemē ar īsiem intervāliem, tad jāsāk domāt- vai nedzīvojam bīstamajā rajonā. Un: jau atbildējām- koki pasargāja pašu māju no zibens...
Es teiktu, apmēram par 75% (ja apkārt ir klaji lauki), ja tuvumā vēl būtu kāds mežs un citi lieli koki, tad ap 85%. Vēl ir jāievēro (ja dzīvojam uz vietas vismaz vairākus gadus), vai netālu ir kāds rajons/virziens, kur zibens vairākas reizes gadā sper zemē... Tiek domāts, ka tur ir kādu āderu krutpunkti vai augsne ar palielinātu dzelzs saturu, vai arī avotaina vieta...
13:11: Šajā vietā - ir "negaisu sērijas" raksts, kur vēstīju par iespējamo aizsardzību negaisu laikā. Lai arī kādi koki augtu pie mājas, tomēr pērkona mākonim nākot uz mājas pusi, ir jāievēro īslaicīgā aizsardzība.
Man gan pērkons ir kā debesu šovs: neprognozējams, un tamdēļ vēl interesantāks.
Un to zināja senie cilvēki, kas netālu no mājas sastādīja kokus- šodien tie ir lieli un kalpo kā dabiski sargi gan pret vētrām, gan pret zibens spērieniem (paši kalpojot kā dabiskie zibensnovedēji). Protams, ja šodien mums ir biezs maks un esam klaja lauka vidū un netālu pie dīķīša nolēmuši būvēt savu māju, tad vajadzēs notērēties vēl tos "liekos" 1-2tk latu un šis zibensnovedējs būs jāierīko. Vēl labāk, ja pirms mājas celtniecības ievācam ziņu- vai šis arīdzan nav kāds bīstams rajons, kur debesu uguns dažas reizes gadā skrien zemē...
"Ja pērkons rūc kailos kokos, pēc tam ir bada gads"- tā arī ir viena no t.s. pazīmēm, kas "ar baltiem diegiem šūta". Ir bijuši tādi gadi, kad ir agrīnie pērkoni pie bezlapu kokiem, tomēr raža pēcāk bija normāla. Un nekur nekādas bada pazīmes nevērojās.
Nu- pret zibeni ir jāaizsargājas laikus, kaut kur aizsenis tepat portālā rakstīju par negaisiem, vienā turpinājumā: arī par aizsardzību. Kas attiecas uz Haralda Sīmaņa nodegušo māju (es kā MŪŽAMEŽS spēlēju arī vienā no mākslinieka atbalsta koncertiem), dzirdēta versija (nepārbaudīju gan...) - iespējams "zibens" aizsegā mājai uguni pielaiduši kādi divkājaiņi. Jo dažiem tuvākā apkārtnē skauž Haralda Sīmaņa popularitāte. Par atsevišķām teritorijām/ zemes gabaliem- kur debesi šķēps regulāri iet zemē (arī no "manis" ZA virzienā 1km attālumā ir tāda vieta, kur pie katra vērā ņemama negaisa kāds zibens noteikti trāpa zemē) varētu atsevišķi diskutēt...